SIEVIEŠU ROMĀNS. Maijs

-
Ir laiks atskatītes, par ko tad 30. maijā PLAUKTs sanākšanā diskutējām. 
Naionālajā enciklopēdijā par t.s. romantisko romānu rakstīts tā:
Romantiskais romāns koncentrējas uz varoņa (pārsvarā – varones) jūtu dzīvi, īstā partnera vai partneres meklējumiem, romantiskajām attiecībām, sarežģījumiem un pārpratumiem attiecību attīstības gaitā. Romantiskajam romānam parasti ir laimīgas beigas, kas apmierina lasītāja emocionālās vajadzības. Romantisko romānu dala vairākās apakškategorijās atbilstoši saturam: piemēram, vēsturiski romantiskais romāns, paranormālā romance, erotiskais romāns, romantiskais romāns utt.

Mēs Daina Girvaite, Inga Zalgaucka, Inga Grundmane, Sanita Pujāte, Sanita Lugovska, Anna Fe, Inese Baumane, Larisa Barinova un Gunta Grundmane apspriedām šādus romānus:
  • Pirms atkal tiksimies (Džodžo Moja)
  • Septītā tikšanās (Herjoborga Vasmu)
  • Dinas grāmata (Herjoborga Vasmu)
  • Sātans Pradas brunčos (Lorēna Veisbergere)
  • Traki bagātie aziāti (Kevins Kvans)
  • Eņģeļu nakts un Eņģeļu mīlestība (Lorena Keita)
  • Sarkanā adrešu grāmatiņa (Sofija Lundberja)
  • Pagātne tavās plaukstās (Džūda Devero)
  • Mazās sievietes (Luīze Meja Elkota)
  • Smaržu noslēpums (Kristina Kaboni)
Jāteic, ka diskusija izvērtās ļoti interesanta. Bija daudz pārdomu par pašu tēmu - kas tas tāds ir, sieviešu romāns? Kāpēc jāizdala atsevišķa kategorija? Vai to var uzskatīt pa labu literatūru? Kādiem brīžiem tā ir piemērota literatūra? Vai ir konkrēti vecumi, kad to lasīt? Ja tev ir viedoklis par kādu no šiem jautājumiem, droši raksti savas domas komentārā!
Atzinu savām diskusiju biedrēm, ka šo kateogriju laimes ratā esmu ielikusi tieši tāpēc, ka tā ir tik kaitinoša un nenosakāma. Un noteikti šajā žanrā atrodams ļoti liels skaits absolūti triviālas literatūras. Bet noteikti var atrast arī kaut ko labu, humorpilnu un tādu, kas liek aizdomāties par lietu jēgu un to, kā dzīvē viss iekārtojies. Izcila literatūra brīžiem, kad vajag atslābt! Nu, piemēram, tādai dienai, kā šī - kad gribas tikai zvilnēt un palasīt "vienkārši kaut ko" izklaidējošu un ne pārāk nopietnu. 

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Mans radošuma process

-
Seno laiku domātāji uzskatīja, ka radošums (cilvēka spēja radīt) ir dieva dota radošā dzirksts, piemēram, senie grieķi uzskatīja, ka radošā procesa laikā pie cilvēka atlidojušas mūzas. Tā arī mūsdienās nereti nākas dzirdēt, ka mākslinieki piedzīvojuši mūzas ierašanos, kad darbs tapis, vai tieši otrādi – radošajā procesā iestājusies krīze, jo mūza kā nenāk, tā nenāk. Arī pati esmu domājusi par to, kas ir manas mūzas, un kādi apstākļi tās mudina vai kavē, un kā vienu galveno varu izvirzīt iemīlēšanos. Bez mūzu klātesamības tiek izšķirtas divas radošas personības, līdz ar to arī divi dažādi radošie procesi. Vieni ir mākslinieki, kuru radošais process sākas pēkšņi, spontāni. Nejauši uztverta informācija (notikums, skaņa, smarža) rada virkni asociāciju, kuru rezultātā rodas mākslas darbs, savukārt otri ir zinātnieki, kuru radošais process tiek apzināti virzīts. Cilvēks saskaras ar kādu problēmu un cenšas to atrisināt. Pieskaitu sevi pie abiem.         Kā ja...
Read more »

ASTRIDA LINDGRĒNE. Septembris

-
Attēls
Septembrī atgriezāmies pie bērnu dienās ļoti iemīļotām grāmatām - pie rakstnieces Astridas Lindgrēnes darbiem. Daudz kas jau bija lasīts gadus iepriekš, kaut ko izņēmām no grāmatu plaukta, nopūtām putekļus un pārlapojām vēl reiz, bija arī tādas grāmatas, kas bērnībā bija skolas lasāmsarakstā, bet izlasījām tikai tagad.  Grāmatas, par kurām runājām, gan jau būs ļoti pazīstamas. Tās bija "Pepija Garzeķe", "Ronja - laupītāja meita", "Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta", "Brāļi Lauvassirdis"... Sarunas gaitā pie mums atnāca vairākas atziņas. Piemēram, tas, ka tādiem tēliem, kā Pepijai vai Karlsonam, kas ir skaļi, krāšņi un ekstraverti, vienmēr blakus ir klusie un kūtrie. Pepijai tā ir Annika un Tomijs, Karlsonam - brālītis. Un šo tēlu dinamika ir tik silta un brīnišķa, šie tēli parāda cilvēka daudzās iespējamās šķautnes un to, kā tās, esot mijiedarbībā, viena otru tikai papildina. Pamācības pilnīgi noteikti ir vēl viena lieta, kas caurstrāvo šo...
Read more »

LaLiGaBa PROZAS KATEGORIJAS NOMINANTI. Jūnijs

-
Attēls
27. jūnija vakarā pēc Līgo un Jāņu lustēm PLAUKTs dalībnieces, gan regulārās apmeklētājas, gan dalībnieces, kas sarunai pieslēdzās pirmo reizi, satikāmies, lai apspriestu LaLiGaBa’s prozas kategorijā nominētos darbus – Ingas Ābeles stāstu krājumu “Balta kleita”, Ingas Gailes romānu “Rakstītāja”, Jāņa Joņeva stāstu krājumu “Tīģeris” un Lauras Vinogradovas romānu “Upe”. Ingas Ābeles stāstu krājumu “Balta kleita”  lasītājas bija  Inese Baumane  un  Sanita Pujāte . Kaut kā sanāca tā, ka, tā kā tas bija pirmais darbs, ko apspriedām, šķita, ka dalībnieces (un PLAUKTs vadītāja ar pierakstiem) nav vēl īsti ieskrējušās, taču par darbu un rakstnieci būtiskas atziņas noteikti ir, ka tas ir krājums ar brīnišķīgu un bagātīgu valodu, ko ļoti iespējams baudīt, pat tad, ja pats stāsts tik ļoti neuzrunā. Nākamais darbs, kas tika apspriests, bija Ingas Gailes romāns “Rakstītāja” par rakstnieci Ivandu Kaiju , par ko stāstīja  Sandra Dieziņa ,  Larisa Barinova  un  D...
Read more »