LaLiGaBa PROZAS KATEGORIJAS NOMINANTI. Jūnijs

27. jūnija vakarā pēc Līgo un Jāņu lustēm PLAUKTs dalībnieces, gan regulārās apmeklētājas, gan dalībnieces, kas sarunai pieslēdzās pirmo reizi, satikāmies, lai apspriestu LaLiGaBa’s prozas kategorijā nominētos darbus – Ingas Ābeles stāstu krājumu “Balta kleita”, Ingas Gailes romānu “Rakstītāja”, Jāņa Joņeva stāstu krājumu “Tīģeris” un Lauras Vinogradovas romānu “Upe”.

Ingas Ābeles stāstu krājumu “Balta kleita” lasītājas bija Inese Baumane un Sanita Pujāte. Kaut kā sanāca tā, ka, tā kā tas bija pirmais darbs, ko apspriedām, šķita, ka dalībnieces (un PLAUKTs vadītāja ar pierakstiem) nav vēl īsti ieskrējušās, taču par darbu un rakstnieci būtiskas atziņas noteikti ir, ka tas ir krājums ar brīnišķīgu un bagātīgu valodu, ko ļoti iespējams baudīt, pat tad, ja pats stāsts tik ļoti neuzrunā.

Nākamais darbs, kas tika apspriests, bija Ingas Gailes romāns “Rakstītāja” par rakstnieci Ivandu Kaiju, par ko stāstīja Sandra Dieziņa, Larisa Barinova un Daina Girvaite. Sandra kā būtisku romāna faktoru minēja tā vēsturisko fonu (1919. gads) un jautājumu par sievietes būtību un sūtību. Larisa par būtisku savukārt uzskatīja garlaicības faktoru, pieminot, ka tā nav izklaides grāmata. Arī Daina grāmatu uzskatīja par garlaicīgu, izceļot tās pārāk sarežģīto valodu un mudžekļaino sižetu. Kopā ar visām dalībniecēm radās arī izcilas atziņas par to, ka “katrai grāmatai ir savs lasītājs” (Larisa) un interesanto tendenci “latviešu rakstniekus lasīt ar 3. ātrumu” (Inese B.).

Pilnīgi citādas atsauksmes raisīja Jāņa Joņeva stāstu krājums “Tīģeris”, ko lasīja Daina Girvaite, Gunta Grundmane, Inese Baumane un Inga Zalgaucka. Dainai tas ļoti patika, un, turpinot par latviešu autoru lasīšanu, Dainas ieteikums ir lasīt tos gadījumos, kad nav, kur sprukt! (stāvot vai gaidot rindā, pārvietojoties ar sabiedrisko transportu, u. tml.) Tāpat, kamēr Daina tieši atzīmēja savu patiku tieši pret stāstiem kā prozas formu, Gunta atzina, ka labāk mīl garus gabalus – romānus, taču Tīģeris esot paticis, īpaši stāsts par sapņiem (Gunta, vai noprecizēsi?). Inese par labāko stāstu krājumā uzskatīja Komponistu, visu krājumu nosaucot par mūsdienīgu grāmatu, kurā atklājas vīrieša dvēsele. Visbeidzot, arī Inga atzīmēja, ka grāmata viņai ļoti patikusi un pat radījusi sajūtu, ka autors ir klātesošs un lasa to ausī.

Pēdējā apspriestā grāmata, Lauras Vinogradovas romāns jeb garstāsts “Upe”, tās lasītājām Larisa Barinova, Marta Pujāte, Inga Zalgaucka un Inese Baumane bija radījusi ļoti pretējas sajūtas. Kamēr Larisu grāmatas galvenā varone kaitināja un sadusmoja ar saviem bezatbildīgajiem lēmumiem, kas ne vienmēr rēķinājās ar tuvajiem cilvēkiem, Marta varones rīcībā saskatīja daudzus gadus slēpto sāpju izlaušanos un materializēšanos. Dalībnieces, kas šo grāmatu nebija lasījušas, atzina, ka diskusija tās ieintriģējusi to izlasīt un formēt pašām savu viedokli par to.

Varbūt tev ir vēl kas papildināms par kādu no šiem darbiem? Droši raksti komentārā savu atziņu par šiem autoriem un viņu darbiem! Priecāšos, ka mans apraksts par mūsu tikšanos tiks papildināts ar vēl citām vērtīgām atziņām!