DISTOPIJA. Februāris

25. februārī aizvadījām #PLAUKTs otro diskusiju par zinātniskās fantastikas apakšžanru #Distopija.

Kas tad ir distopija jeb antituopija?

Tā radās 20. gadsimtā, un ir salīdzinoši jauns literatūras žanrs, kura stāstījums ir biedējošs un drūms. Distopija parodē un kritizē utopijas vīziju par ideālam sabiedrībam, parādot šīs sabiedrības kā totalitāras valstis ar pilsoņiem, kuru tiesības tiek pārkāptas. Distopija arī pauž neapmierinātību ar esošo realitāti un norāda uz problēmām, kas ir atktuālas šodien. Tā rezultātā šādi romāni un filmas kļūst populāri un pieprasīti mūsdienās. Vēl distopija tiecas paradīt drūmās nākotnes kopienas pēc iespējas tuvāk realitātei. Distopiskās sabiedrības ir ļoti dažādas savā sadalījumā, tās attēlo nepievilcīgu nākotnes esamību, tajā pašā laikā tām piemīt kaut kāda ļaunā un necilvēcīgā pievilcība, jo šīs sabiedrības brīdina par lietām, kas nedrīkst notikt.

Ko es varu ieteikt no šī žanra darbiem?

1. Oldess Hakslijs "Brīnišķīgā jaunā pasaule" / 1932
2. Aina Renda "Himna" / 1938
3. Džordžš Orvels "1984" / 1949
4. Rejs Bredberijs "451 grāds pēc Fārenheita" / 1953
5. Mārgareta Atvuda "Kalpones stāsts"; turpinājums "Liecinieces" / 1985
6. Loiss Lovijs "Devējs" / 1993
7. Sūzena Kolinsa "Bada spēles" (sērija) / 2008
8. Maikls Grānts "Prom" (sērija) / 2008
9. Stefanija Meiere "Klejotāja" / 2010
10. Veronika Rota "Citādie" (sērija) / 2011
11. Laura Dreiže "Laimes monitorings" / 2011
12. Ilze Eņģele "75 dienas"
13. Ellena R. Landara "Digitālo neaizmirstulīšu lauks" / 2011
14. Deivs Egers "Sfēra" / 2013
15. Džeimss Dašners "Labirinta gūstā" / 2013
16. Pīrss Brauns "Sarkanā sacelšanās" (sērija) / 2014
17. Hjū Hovijs "Vilna" (sērija) / 2014
18. Ieva Melgalve "Mēness teātris" / 2015
19. Mišels Velbeks "Pakļaušanās" / 2015
20. Džeina Šteinberga "Lasītāja" / 2020

Gatavojoties sarunai, esmu sagatavojusi pāris jautājumus / pieturas punktus, kas palīdzēs strukturēt domu:

Kā romānā izpaužas nākotnes sabiedrību raksturojošie elementi?

• Lai kontrolētu sabiedrības pilsoņus, tiek izmantota propaganda.
• Informācija, neatkarīga domāšana un brīvība ir ierobežotas.
• Sabiedrības pilsoņi pielūdz kādu publisku figūru vai ideoloģiju.
• Iedzīvotāji ir pakļauti pastāvīgai uzraudzībai (viņiem ir bailes no ārpasaules; viņi dzīvo dehumanizētā stāvoklī).
• Sabiedrība ir ilūzija par perfektu utopisko pasauli.

Kurš no sabiedrības pārvaldes modeļiem realizējas romānā?

• Birokrātiskā kontrole - valdība ar nerimstošiem noteikumiem
• Korporatīvā kontrole - liela korporācija kontrolē cilvēkus, izmantojot plašsaziņas līdzekļus vai produktus
• Filozofiskā / reliģiskā kontrole - ideoloģija, kuru īsteno valdība, kontrolē sabiedrību
• Tehnoloģiskā vadība - datori, roboti vai zinātne palīdz kontrolēt cilvēkus

Kādā veidā galvenais varonis īsteno nosauktās pazīmes?

• Bieži jūtas iesprostots un cenšas aizbēgt.
• Apšauba pastāvošo sociālo un politisko sistēmu.
• Tic vai jūt, ka kaut kas ir šausmīgi nepareizi sabiedrībā, kurā viņš vai viņa dzīvo.
• Palīdz lasītājam atpazīt distopiskās pasaules negatīvos aspektus, izmantojot savu perspektīvu.

Kādi konflikti / problēmas tiek risinātas vai apspēlētas romānā?

• Vide
• Sabiedrības grupu nevielīdzība
• Korupcija / valdība
• Kapitālisms / sociālā pašapmierinātība
• Dzimumu / vecumu nevienlīdzība
• Zinātne / tehnoloģijas

Pārrunājām tādus darbus, kā "451 grāds pēc fārenheita" (autors Rejs Bredberijs), "Kalpones stāsts" (autore Mārgareta Atvuda), "Mēness teātris" (autore Ieva Melgalve) un vēl daudzus citus. Izdevās pat savilkt paralēles starp šiem stāstiem, pieļaujot domu, ka tie varētu risināties vienā universā. Protams, nācās secināt arī to, ka ir žanra klasikas un darbi, kas spēj pastāvēt paši par sevi, dzīvojot vēl daudzus gadus pēc to izdošanas, kā arī ir tie darbi, kas ļoti manāmi ietekmējušies no šīm klasikām, līdz ar to nespēj būt līdz galam patstāvīgi.