PLAUKTs

Kad sanācām PLAUKTa zoom’ā jūlija beigās, runājām par vienu no sarežģītākajām tēmām līdz šim – postmoderno (ārzemju) literatūru.  Lai arī sarunas mums raisījās tik pat interesantas un aizraujošas kā vienmēr, aprakstīt to, ko runājām šķiet teju neiespējami, vārds vienkārši negrib rakstīties uz elektroniskā papīra. Bet te, lūk, mans mēģinājums atdarināt to, ko runājām kopā ar to, ko zinu par romāniem, par kuriem runājām: Vladimirs Nabokovs, romāns “Lolita” , kas nospļaujas uz sabiedrības tikumības centieniem. Grāmata, kas kopš tās iznākšanas regulāri tikusi vajāta un aizliegta, taču allaž atgriezusies 20. gadsimta izcilāko un traģiskāko romānu topā. Būtībā stāsts par slimu vīrieti, kas iestrēdzis kādā savas dzīves epizodē, kad bijis 13 gadus jauns, pazaudējis savu tā laika mīlu un, pieaudzis būdams, joprojām to meklē, kā pats saka, nimfetēs – seksuāli pievilcīgās un ļoti jaunās meitenēs. Lasītājs lasa par Humbertu Humbertu un pat jūt viņam līdzi. Bet viņš taču ir pedofīls!? Un tajā p...

27. jūnija vakarā pēc Līgo un Jāņu lustēm PLAUKTs dalībnieces, gan regulārās apmeklētājas, gan dalībnieces, kas sarunai pieslēdzās pirmo reizi, satikāmies, lai apspriestu LaLiGaBa’s prozas kategorijā nominētos darbus – Ingas Ābeles stāstu krājumu “Balta kleita”, Ingas Gailes romānu “Rakstītāja”, Jāņa Joņeva stāstu krājumu “Tīģeris” un Lauras Vinogradovas romānu “Upe”. Ingas Ābeles stāstu krājumu “Balta kleita”  lasītājas bija  Inese Baumane  un  Sanita Pujāte . Kaut kā sanāca tā, ka, tā kā tas bija pirmais darbs, ko apspriedām, šķita, ka dalībnieces (un PLAUKTs vadītāja ar pierakstiem) nav vēl īsti ieskrējušās, taču par darbu un rakstnieci būtiskas atziņas noteikti ir, ka tas ir krājums ar brīnišķīgu un bagātīgu valodu, ko ļoti iespējams baudīt, pat tad, ja pats stāsts tik ļoti neuzrunā. Nākamais darbs, kas tika apspriests, bija Ingas Gailes romāns “Rakstītāja” par rakstnieci Ivandu Kaiju , par ko stāstīja  Sandra Dieziņa ,  Larisa Barinova  un  D...

Ir laiks atskatītes, par ko tad 30. maijā   PLAUKTs   sanākšanā diskutējām.   Naionālajā enciklopēdijā par t.s. romantisko romānu rakstīts tā: Romantiskais romāns  koncentrējas uz varoņa (pārsvarā – varones) jūtu dzīvi, īstā partnera vai partneres meklējumiem, romantiskajām attiecībām, sarežģījumiem un pārpratumiem attiecību attīstības gaitā. Romantiskajam romānam parasti ir laimīgas beigas, kas apmierina lasītāja emocionālās vajadzības. Romantisko romānu dala vairākās apakškategorijās atbilstoši saturam: piemēram, vēsturiski romantiskais romāns, paranormālā romance, erotiskais romāns, romantiskais romāns utt. Mēs  Daina Girvaite ,  Inga Zalgaucka ,  Inga Grundmane ,  Sanita Pujāte ,  Sanita Lugovska ,  Anna Fe ,  Inese Baumane ,  Larisa Barinova  un  Gunta Grundmane  apspriedām šādus romānus: Pirms atkal tiksimies (Džodžo Moja) Septītā tikšanās (Herjoborga Vasmu) Dinas grāmata (Herjoborga Vasmu) Sātans Pradas br...

29. aprīlī norisinājās   #PLAUKTs   ceturtā tiešsaistes tikšanās, kur runājām par to, kas lasīt no   vēsturiskiem romāniem . Pāris atziņas no pasākuma: "Grāmatu zagle", tāpat kā triloģija "Zīmogs sarkanā vaskā" ir darbi, ko noteikti iesakām lasīt citiem "Svina garša" - beidzot normāli varoņi, normāli džeki! Tas aizved pie "Jelgava 94" - to pat nelasoši pusaudži  apēd "Pētera imperatore" starp lasītājiem taisa šķelašanos - daļai tā ir par prastu un vulgāru, kamēr citus aizrauj no pirmās lappuses Lasot vēsturiskus romānus, mēdzam sev uzdot jautājumu - vai es vēlētos tajā laikā padzīvot? Un bieži vien atbilde ir: NE STUNDU! Novērtējam iespēju par šiem laikiem lasīt un priecājamies, ka tie nav jāizdzīvo pašiem. Paldies dalībniecēm, ar ko kopā sarunas vedās pusotru stundu!  Daina Girvaite   Gunta Grundmane   Inese Baumane   Inga Zalgaucka   Sanita Lugovska   Inga Grundmane Šajā reizē lasītās un pārrunātās grāmatas skaties attēlā!   Varbū...

25. martā notika #PLAUKTs trešā "kopā sanākšana", kur apspriedām februāra mēnesī izlozēto tēmu - lietuviešu un igauņu literatūra. Diskusija patiesi ievilka un aizrāva, vedot sarunas ne vien par tām grāmatām, kuras sākotnēji dalībnieces nosauca kā lasītas, bet atminoties vairākus citus kaimiņu autoru darbus, kas reiz lasīti. Nonācām arī pie vairākām atziņām - par tēmu un beztēmu, par autoru un lasītāju, par grāmatas sākumu un beigām, kā arī to, kāda nozīme galu galā ir grāmatas vākam vai nosaukumam!? Tā, piemēram, Daina Girvaite , stāstot par savām sajūtām, ko piedzīvojusi, lasot Andrusa Kivirehka "Zilo, ragaino dzīvnieku", atzina, ka šī tomēr nav grāmata, kas ievelk, un ir nācies mazliet piespiesties. Larisa Barinova Dainai piebalsoja, sakot - izlasīju pirmās 50 lappuses un grāmatu noliku malā; ir daudz interesantākas grāmatas! Sarunas gaitā daudzas sarunas dalībnieces atsaucās uz Dainas teikto par to, ka grāmatai ir jāievelk, un par tādu tika atzīti Rūtas Šepeteis ...

2 5. februārī aizvadījām #PLAUKTs otro diskusiju par zinātniskās fantastikas apakšžanru #Distopija. Kas tad ir distopija jeb antituopija? Tā radās 20. gadsimtā, un ir salīdzinoši jauns literatūras žanrs, kura stāstījums ir biedējošs un drūms. Distopija parodē un kritizē utopijas vīziju par ideālam sabiedrībam, parādot šīs sabiedrības kā totalitāras valstis ar pilsoņiem, kuru tiesības tiek pārkāptas. Distopija arī pauž neapmierinātību ar esošo realitāti un norāda uz problēmām, kas ir atktuālas šodien. Tā rezultātā šādi romāni un filmas kļūst populāri un pieprasīti mūsdienās. Vēl distopija tiecas paradīt drūmās nākotnes kopienas pēc iespējas tuvāk realitātei. Distopiskās sabiedrības ir ļoti dažādas savā sadalījumā, tās attēlo nepievilcīgu nākotnes esamību, tajā pašā laikā tām piemīt kaut kāda ļaunā un necilvēcīgā pievilcība, jo šīs sabiedrības brīdina par lietām, kas nedrīkst notikt. Ko es varu ieteikt no šī žanra darbiem? Oldess Hakslijs "Brīnišķīgā jaunā pasaule" / 1932 Aina ...